2022.gada 11.oktobra valdības sēdē izskatīšanai pieteikti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (likumprojekta ID 21-TA-1519), kas būtiski mainīs līdzšinējo nodokļu kontroles kārtību un citus saistītos jautājumus. Zemāk vienkāršotā un saīsinātā veidā esam centušies izskaidrot šo grozījumu būtību un prognozējamo ietekmi uz nodokļu maksātājiem.
Nodokļu kontrole
Likuma 1.pants ir papildināts ar jaunu terminu “nodokļu kontrole”, proti, nodokļu administrācijas pārbaude, kuras laikā nodokļu administrācija izvērtē un pārbauda iesniegtajās (iesniedzamajās) nodokļu deklarācijās, informatīvajās deklarācijās un muitas deklarācijās norādītās (norādāmās) informācijas atbilstību normatīvajiem aktiem, nodokļu administrācijas rīcībā esošajai informācijai un faktiskajam stāvoklim, veic atsevišķu nodokļu maksātāja grāmatvedības dokumentu un nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības veikšanas vietas pārbaudi, kā arī citas darbības, kuru rezultātā kontrolē atsevišķu nodokļu (nodevu) vai muitas normatīvo aktu ievērošanu. Savukārt termini “tematiskā pārbaude” un “datu atbilstības pārbaude” no 1.panta ir izslēgti, precizējot arī termina “novērošana” definējumu. Nemainīgs paliek termins “nodokļu revīzija (audits)”.
Ko tas nozīmē? Jaunais nodokļu administrācijas pārbaudes veids – nodokļu kontrole– ietvers sevī citus līdzšinējos kontroles pasākumu veidus, izņemot nodokļu revīziju (auditu) un tajā varēs arī papildus aprēķināt nodokļus. Šajā sakarā likumā ir ieviests vēl viens jauns termins “nodokļu rēķins” — nodokļu kontroles rezultātā pieņemts lēmums par budžetā maksājamo nodokli (nodevu), nokavējuma naudu vai soda naudu.
Tāpat kā līdz šim datu atbilstības pārbaudēs, arī nodokļu kontroli VID uzsāks, nosūtot paziņojumu[1], informējot par konstatētajām neatbilstībām vai pārkāpumiem un aicinot noteiktā termiņā, kas nav garāks par 30 dienām (datu atbilstības pārbaudei bija tieši 30 dienas!), tās novērst vai iesniegt pamatotu to izskaidrojumu, vai papildu informāciju. Ja VID personas datu izvērtējumā nodokļu ieņēmumu risku jomā ir konstatēs būtiskas neatbilstības darba samaksas deklarēšanā, paziņojumā par nodokļu kontroles uzsākšanu ietvers arī uz aprēķina pamata noteikto budžetā nesamaksāto nodokļu (IIN un VSAOI) summu un nokavējuma naudu. Nodokļu kontroli būs jāpabeidz divu mēnešu laikā, bet termiņu VID varēs arī pagarināt uz laiku līdzčetriem mēnešiem no tās uzsākšanas.
Nodokļu kontrole varēs pabeigties četros veidos:
- ar lēmumu par nodokļu kontroles izbeigšanu, ja uzrēķina nav;
- ar vienošanās līguma noslēgšanu (sk. zemāk);
- ar nodokļu rēķinu, kurā būs papildus maksājamie nodokļi un nokavējuma naudas. Soda nauda 100%, tāpat kā līdz šim, varēs tikt piemērota, ja nodokļu kontrolē konstatēs, ka lietots kases aparāts, sistēma utt. ar mainītu konstrukciju;
- ar lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu.
Nodokļu uzrēķinu termiņi
Ievērojamas izmaiņas ir skārušas likuma 23.pantu, tostarp arī attiecībā uz uzrēķina termiņiem. Gan nodokļu auditu (panta pirmā daļa), gan nodokļu kontroli (piektā daļa) varēs veikt triju gadu laikā no normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa, bet, pārbaudot ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamo bāzi – sadalīto peļņu un nosacīti sadalīto peļņu, darījumos starp saistītām personām vai pastāvīgo pārstāvniecību un tās galveno uzņēmumu vai citu pastāvīgo pārstāvniecību – piecu gadu laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa. Minētais piecu gadu termiņš attiecināms arī uz nodokļu revīzijām (auditiem), kuros vienlaikus tiek pārbaudīta ar UIN apliekamā bāze – sadalītā peļņa un nosacīti sadalītā peļņa, darījumi starp saistītām personām vai pastāvīgo pārstāvniecību un tās galveno uzņēmumu vai citu pastāvīgo pārstāvniecību.
Ja tiks pārbaudīta ar UIN apliekamā bāze – sadalītā peļņa un nosacīti sadalītā peļņa, darījumi starp saistītām personām vai pastāvīgo pārstāvniecību un tās galveno uzņēmumu vai citu pastāvīgo pārstāvniecību, kā arī, ja vienlaikus tiek pārbaudīti citi nodokļi, panta trešajā daļā paredzētais 90 dienu termiņš lēmuma par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem izdošanai netiks piemērots.
Tiesības veikt uzrēķinu uz aprēķinu pamata
Turpmāk ne tikai nodokļu auditā, bet arī nodokļu kontrolē VID varēs veikt uzrēķinu uz aprēķinu pamata[2], ja konstatēs kaut vienu no 23.panta sestajā daļā minētajām pazīmēm – iesakām tās pārlasīt!
Tā kā ar esošajām trīspadsmit pazīmēm bija par maz, tad sestajā daļā ir pievienota vēl viena pazīme, kurai nākamgad piepildoties, ir visas iespējas sagaidīt ja ne nu gluži nodokļu auditu, tad nodokļu kontroli ar visu nodokļu rēķinu par maksājamajiem darbaspēka nodokļiem (IIN un VSAOI) gan – “darbinieku darba samaksa mēnesī ir mazāka par atbilstošās profesijas mēneša vidējo darba samaksu vai vidējo stundas tarifa likmi nozarē vai darbinieka nostrādāto darba stundu skaits mēnesī ir mazāks par mēneša vidējo darba stundu skaitu vienai darba vietai, nodokļu administrācija nodokļu maksātāja (darba devēja) personas datu izvērtējumā nodokļu ieņēmumu risku jomā ir konstatējusi būtiskas neatbilstības darba samaksas deklarēšanā un nodokļu maksātājs nesniedz pierādījumus (pamatotu skaidrojumu).”;
Piemērojot normas par uzrēķinu uz aprēķinu pamata (sestā daļa), darba samaksa tiks noteikta, pamatojoties uz atbilstošās profesijas nozarē samaksu un vidējo darba stundu skaitu iepriekšējā gadā. Ja riskantā nodokļu maksātāja darba samaksa, stundas likme vai nostrādāto stundu skaits būs zem 80% no atbilstošās profesijas nozarē vidējā, sekos nodokļa rēķins par IIN, VSAOI un nokavējuma naudu no starpības, ja vien novirze netiks pamatoti izskaidrota. Šajā sakarā VID nodrošinās publiski pieejamu informāciju par darba ņēmēju atbilstošās profesijas nozarē vidējo mēnešalgu, stundas tarifa likmi un darba stundu skaitu mēnesī vienai darba vietai iepriekšējā gadā (grozījumi 18.pantā).
Sodu apmēri
Ar grozījumiem tiks mainīts sodu apmērs par rupjiem darba samaksas noteikumu pārkāpumiem (32.pants papildināts ar jaunu 5.1 un 5.2 daļu) – ja persona nodarbināta, nenoslēdzot darba līgumu, vai to noslēdzot, bet darba samaksu vai tās daļu nav neuzrādot grāmatvedības uzskaitē vai VID iesniegtajā darba devēja ziņojumā, VID turpmāk aprēķinās nodokļus (IIN un VSAOI) un soda naudu 100% apmērā. Līdz ar to tiks izslēgtas speciālās normas no likumiem “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kuras paredzēja sodus arī 300% apmērā.
Tāpat mainīts sodu apmērs reģistrētiem saimnieciskās darbības subjektiem (fiziskām vai juridiskām personām) par PVN bez reģistrācijas vai deklarāciju neiesniegšanas gadījumā – likuma 34.pantā precizēta pirmā daļa un jauna 1.1 daļa (otrā daļa par nereģistrētu saimniecisko darbību nav mainīta). Proti, ja juridiskā persona vai fiziskā persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja:
– 30 dienu laikā pēc VID noteiktā termiņa neiesniedz nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas, kā arī nodokļu administrācijas pieprasītos saimnieciskās darbības un grāmatvedības dokumentus, bez kuriem VID ierēdņi nevar noteikt maksājamā nodokļa summu, – VID auditā varēs uzlikt soda naudu 100%;
– savukārt, ja persona veic saimniecisko darbību, nereģistrējoties kā konkrēta nodokļa (parasti – PVN) maksātājs un 30 dienu laikā pēc tam, kad saņēmusi VID paziņojumu ar aicinājumu reģistrēties kā konkrēta nodokļa maksātājam:
1) reģistrējas kā konkrētā nodokļa maksātājs, tad piedzīs tikai nodokli un kavējuma naudu, bet soda naudas nebūs;
2) nereģistrējas kā konkrētā nodokļa maksātājs, tad auditā būs arī soda nauda 50% no nesamaksātās nodokļa summas.
Vienošanās līgums
Viss likuma 41.pants izteikts pilnībā jaunā redakcijā. Būtiskākais:
- vienošanos varēs slēgt arī pirms audita vai nodokļu kontroles pabeigšanas. Šādā gadījumā papildus maksājamo nodokli, nokavējuma naudu un, ja piemērojams, soda naudu noteikts līgumā;
- jo vēlākā strīdus stadijā līgumu slēdz, jo mazāka nokavējuma naudas un soda naudas “atlaide” pienākas (precīzos apmērus katrā situācijā sk. 41.pantā);
- fiziskā persona, kas neveic saimniecisko darbību, vienošanās līgumā samaksai noteiktos maksājumus budžetā maksās divu gadu laikā (visiem pārējiem nekas nemainās – gada laikā, katru mēnesi maksājot proporcionālu daļu).
Nodokļu samaksas termiņa pagarināšana
Arī šī joma nav palikusi “pārmaiņu vētru” neskarta.
Grozījumi 24.pantā paredz, ka panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos piešķirt, atteikt, kā arī atcelt lēmumu par samaksas termiņa pagarinājumu ar VID varēs ar automatizēti sagatavotu lēmumu informācijas sistēmā. Ar šādu lēmumu juridiskajām personām nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadalīs vienādos ikmēneša maksājumos, savukārt fiziskajām personām – vienādos ikmēneša maksājumos vai ar maksājumu reizi divos mēnešos.
Saīsināts termiņš lūguma pagarināt kārtējo nodokļu maksājumu samaksas termiņu[3] iesniegšanai – tagad tas būs 5 darba dienas līdzšinējo 15 dienu laikā pēc maksāšanas termiņa iestāšanās. Arī šim iesniegumam būs papildus jāpievieno bilance un peļņas vai zaudējuma aprēķins uz iesniegšanas mēneša pirmo datumu.
Turpmāk sadalīt termiņos līdz gadam nevarēs arī tos precizētos nodokļu aprēķinus, kas radušies pēc paziņojuma par nodokļu kontroles uzsākšanu (pašlaik šis 24.panta pirmās daļas 11. punktā noteiktais ierobežojums attiecas tikai uz auditu).
Citi būtiskākie grozījumi
- Prasību nodrošināt VID varēs arī vienlaikus nodokļu kontroles uzsākšanu;
- Deklarāciju precizēšana – Ja deklarācijas precizējums (VID nepārbaudītā periodā) izrietēs no ar UIN apliekamās bāzes – sadalītās peļņas un nosacīti sadalītās peļņas, darījumos starp saistītām personām vai pastāvīgo pārstāvniecību un tās galveno uzņēmumu vai citu pastāvīgo pārstāvniecību korekcijas, — deklarāciju varēs precizēt piecu gadu laikā (pārējos gadījumos paliek pašreizējie trīs gadi). Deklarāciju nevarēs precizēt arī tad, ja par konkrēto periodu un nodokli tiks izdots nodokļu rēķins, tomēr VID varēs lūgt atļaut precizējumus, ja nodokļu kontrole būs bijusi izbeigta atbilstoši 23. panta 5.2 daļas 1. punktam (t.i. bez rezultāta). Pēc paziņojuma par audita uzsākšanu turpmāk nebūs tiesību arī iesniegt pirmreizēju nodokļu deklarāciju (pašlaik ierobežojums attiecas tikai uz deklarāciju precizējumiem).
- Likumā precizēti nosacījumi parādu piedziņai, pārmaksu vai nepareizi iemaksāto summu pieprasīšanai un dzēšanai fiziskās personas nāves gadījumā.
Ja ir nepieciešama padziļināta nodokļu konsultācija par kādu no augstākminētajiem jautājumiem, sazinieties ar SIA “INNOVATOR” speciālistiem, izmantojot mūsu mājaslapā pieejamo saziņas formu vai pa e-pastu info@dev.innovator.lv .
[1] Izņēmums – paziņojumu nesūta, ja administratīvais pārkāpums vai citas kompetentās iestādes sniegtā informācija par konstatēto pārkāpumu ietekmējusi nodokļu apmēru. Tad nodokļu rēķinu VID izdos mēneša laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas.
[2] atbilstoši nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumam vai nodokļu administrācijas rīcībā esošajām ziņām
[3] sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam – 24.panta pirmās daļas 1.punkts
[4] https://www.db.lv/zinas/nodoklu-administracijai-grib-dot-plasakas-pilnvaras-509813
© INNOVATOR 2022
